Kopienas veikals – kafejnīca (England, Seavington)

Atskats no Britu Padomes organizētās vizītes Anglijā

Šis veikals gan no ārienes, gan iekšienes izskatās kā akurāts, kvalitatīvs un ierasts ciema veikaliņš ar nelielu kafejnīcu. Taču, ja ieskatās rūpīgāk, var redzēt ka veikalā strādā neierasti Anglijai daudzi cilvēki, kas jau sen sasnieguši pensijas vecumu, plauktos daudz ekoloģisko un vietējo produktu blakus Ariel pulveriem un twitx šokolādītēm. Tas viss tāpēc, ka šis nav uzņēmums, bet gan kopienas iniciatīva.

Veikalu brīvprātīgi veidojuši un šobrīd uztur tuvējo divu ciematu iedzīvotāji (abos ciematos kopā dzīvo ap 550 cilvēku). Veidojot ciematu attīstības plānu, iedzīvotāji bija pauduši vēlmi, ka vēlas tuvējā apkārtnē veikalu kā vecajos labajos laikos – bet tas bankrotējis nu jau 16 gadus atpakaļ. Tieši tāpēc, ka abos ciemos kopā ir tikai pustūkstotis iedzīvotāju. Šobrīd tuvākais veikals ir lielveikals nepilnu trīs jūdžu attālumā. Tā nu iniciatīvas grupa – neliela nevalstiska organizācija ieguva pašvaldības atbalstu un savāca ziedojumus no vietējiem, vēl nedaudz naudas piesaistīja pāris fondos, aizņēmās no bankas un uzcēla veikalu. To labiekārtoja vietējie iedzīvotāji – it ne viens nesaņemot algu. 

Šobrīd veikalā strādā 30 brīvprātīgie, kas dara pilnīgi visu – sākot ar uzkopšanas darbiem un ziedu izlikšanu uz galdiem un beidzot ar tirdzniecību, ēst gatavošanu, produktu pasūtīšanu, grāmatvedības kārtošanu, sanitāro normu ievērošanu utt. Viņi ir izgājuši pilnīgi visas nepieciešamās apmācības, pārbaudes, birokrātiskos gaiteņus. Ne viens no viņiem ne par ko nesaņem algu. Viņi strādā trīs maiņās un veikals ir atvērts katru dienu izņemot svētdienas. Vislielākos ieņēmumus nes kafejnīca, bet visa peļna tiek atdota par kredītu (aptuveni 500 paundi ik mēnesi) vai arī nopirkts vēl kāds krēsls kafejnīcai.

Klausoties par to, kā viņi savā starpā dala pienākumus un koordinatore (arī brīvprātīgā), katram iedala darbiņu un saplāno grafiku tā lai visu laiku veikalā būtu vismaz divi cilvēki – pārņēma nostaļģija par savu jauniešu koordinatores darbu. Tas bija tieši tas pats. Tā pat es katram jaunietim meklēju vislabāko, atbilstošāko darbiņu un iespēju, piedāvāju pamēģināt jaunas lietas un uzņemties atbildību un apmācīt tos, kas šobrīd vēl kaut ko neprot. Četru mēnešu laikā novadījām 60 vienaudžu izglītotāju nodarbības Rīgā un tad vēl ārpus Rīgas (šo ciparu vairs neatceros), kas bija nebijis liels skaitlis. Eh.. Skaisti bija laiki! 

 

Šogad 14. Jūlijā veikls svinēja viena gada jubileju. Un atliek vien novēlēt, lai arī turpmāk strādājot 30 brīvprātīgajiem, viņiem nebūtu iztrūkumu inventarizāciju laikā, problēmu ar sanitāro normu ievērošanu un produktu klāsts gan plauktos, gan uz šķīvjiem būtu tik pat lielisks kā mana apciemojuma laikā.