Šis ir stāsts par nekā darīšanu. Un ticiet - es un vēl daži tuvumā esoši cilvēki to dara visai jocīgā veidā. Nemitīgi rosoties, katru reizi, kad ieplānots vienkārši atpūsties un darīt neko - kaut kas tomēr notiek. Un varbūt labi vien ir, ka notiek.
Vakar ar "Papardes zieds" jauniešiem runājāmies par sevi, pasauli un dzīves filozofiju no Āfrikas "Ubuntu".
Centrālā filozofijas doma ir "Es esmu, jo Tu esi, jo mēs esam". Par to, ka mēs esam savstarpēji saistīt, mēs esam tādi, kādi mēs esam tikai tāpēc, ka esam starp tiem cilvēkiem, kuriem esam. Tas ir par nesavtīgu dalīšanos, kas ir galvenais vienojošais spēks, un būšanu cilvēcīgam.
Mani šī filozofija dīvaini iedvesmo un sniedz pozitīvas emocijas. Neesmu pat pārāk iedziļinājusies, vai piekrītu visam un vai visiem tam būtu jāseko. Droši vien nē - bet kaut kas skaists un vērtīgs ir Ubuntu filozofijā.
Es par Ubuntu pirmo reizi dzirdēju Britu padomes seminārā, bet lūk ,wiki piedāvātais skaidrojums: http://en.wikipedia.org/wiki/Ubuntu_%28philosophy%29#See_also
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru