- Ir ļoti viegli palaist garām pieteikšanās procedūru. To izdarīju studējot LU. Tāpēc jau pirmajā kursā iesaku sākt interesēties par iespējām doties apmaiņā, saprast, kurās augstskolās labprāt gribētu pabūtu utt. Un kad esi apstiprināts Latvijā, atkal jāsteidzās iesniegt visi nepieciešamie dokumenti iecerētajā augstskolā. Es tajā laikā bija jau ar vienu kāju lidmašīnā, lai dotos Eirotripā, bet laimīgā kārtā tomēr visu paspēju.
- Un vēl es gandrīz nedabūju kopmītnes, jo nokavēju pieteikšanās laiku. Jāpiesakās bija tieši sesijas laikā un kaut kā likās, ka pabeigšu to un tad jau pievērsīšos savam apmaiņas braucienam.. Tā nebija laba doma, bet zviedri bija atsaucīgi un visiem, kuriem nepietika vietas kopmītnēs, piedāvāja iespēju par tādu pašu samaksu dzīvot hostelī. Pēc bildēm spriežot - labā. Kā būs realitātē redzēšu jau nākošnedēļ.
- Nākamā steidzīgā lieta bija biļetes un dzīves vieta. Tas, ar ko ir jārēķinās, ka pirmā iemaksa par dzīves vietu un turpceļu biļešu cenu var nākties sākumā maksāt no savas naudas, jo Erasmus līgums vēl nav noslēgts un stipedija arī nav ieskaitīta. Var jau arī pagaidīt, tikai darīt to visu pēdējā brīdī man nemaz negribējās. Es došos ar prāmi un vilcienu. Karlstad atrodas tieši uz Stoholmas - Oslo ekspreša līnijas. Biļetes pirku šeit (ja nu kāds grib braukt ciemos..)
- Un tad sekoja video apskate universitātes mājas lapā par apkārtni, studijām utt. Lai saprastu, kas notiek un iegūtu nelielu drošības sajūtu - tīri noderīgi. Vēl augstskola ir apkopojusi informāciju par to, cik naudas studentam mēnesī nepieciešamas - sākot ar īri, beidzot ar pārtiku, transportu un izklaidēm. Man tas bija ļoti vērtīgi - sapratu, ka stipendija ir nedaudz par mazu, bet iztikt varēšu.
- Vēl viens grūts lēmums bija saprast - braukt vai nebraukt uz iepazīšanās nedēļu. (Nu jā, arī pieteikšanos valodas kursiem, kas notika augustā, es nokavēju..) Bīja ļoti grūti saprast, kas īsti tur notiks, programmu tā arī nesaņēmu un nolēmu, ka labāk vēl nedēļu pabūšu kopā ar ģimeni un draugiem.
- Un tad tikai viss sākās. Sapratu, ka ir vēl neskaitāmas vietas, lietas un cilvēki, ko gribas satikt pirms prombraukšanas. Sajūta tāda, ka vēlos pāris nedēļas būt visur, saņemt kādu mistisku patriotisma un māju sajūtu injekciju - Kuldīgas mazajās ielās, Vēsturisko filmu skatē Cēsu pilī, neskaitāmos Argentīnas tango pasākumos un vēl un vēl - un paralēli vēl iziet studiju praksi, lai tas nebūtu jādara pavasarī kopā ar maģistra darba rakstīšanu..
- Arī sagatavošanās vēl nav beigusies, tāpēc turpinājums sekos..
Šis ir stāsts par nekā darīšanu. Un ticiet - es un vēl daži tuvumā esoši cilvēki to dara visai jocīgā veidā. Nemitīgi rosoties, katru reizi, kad ieplānots vienkārši atpūsties un darīt neko - kaut kas tomēr notiek. Un varbūt labi vien ir, ka notiek.
trešdiena, 2011. gada 17. augusts
Gatavošanās Erasmus studijām Zviedrijā
Pēc deviņām dienām kāpšu uz kuģa klāja un došos nepilnus piecus mēnešus pavadīt Zviedrijā, studējot Karlstad University. Tā kā zinu, ka neesmu ne pirmā, ne pēdējā latviete, kas dodas turp, nolēmu apkopot atziņas no gatavošanās procesa. Ja nu kādam noder..
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru