Kad braucu cauri Zviedru salu pudurim, lai nokļūtu Stoholmā, domāju par tiem cilvēkiem, kas dzīvo uz mazākām un lielākām salām. Tur nav nekā. Pāris koki, akmeņi, kāds krūms un pudurs zāles. Bet ir cilvēki, kas tur dzīvo. Viņi noteikti piedzīvo aukstumu, vētras, koki ik pa laikam lūzt un noteikti traumē arī ēkas un droši vien jau arī kādu cilvēku.
Cilvēks. Viņš ir pats galvenais. Par to tiek runāts nemitīgi. Īpaši pirms vēlēšanām.. Tā sēžot vienai uz prāmja es domāju par to, cik daudz ietekmē cilvēks. Katrs. Redziet tie cilvēki uz saliņas varētu tur uztaisīt miskasti, viņi varētu piesārņot jūru ar atkritumiem, tur varētu būt noplukušas mājas vai izdemolētas un pamestas mājas. Bet tā tas nav. Un es šaubos, ka viņi tur dzīvo ar sajūtu, ka ir lielākie cietēji pasaulē, vai ka viņi ar to, ka tur dzīvo glābj valsti vai pasauli. Manuprāt, viņi tur ir, jo viņi, zinot to, ka vēl neskaitāmās pasaules vietās ir labi un skaisti, redz to, ka arī turpat, kur viņi ir, ir labi.
Šis, protams, ir par latviešu īdēšanu un par latviešu sprīdīšiem. Tomēr es te nevēlos moralizēt par tēmu, Latvija ir skaista – mīliet to. Es vienkārši domāju par to, kāpēc es pati esot ārpus Latvijas vienmēr izdomāju neskaitāmas labas lietas, ko varētu darīt - kā padarīt savu māju, tuvējo apkārtni skaistāku un dzīvi krāsaināk, bet vienmēr, kad sāku to realizēt – rokas nolaižas diezgan ātri. Pa ceļam tiek veikti vairāki kompromisi un gala rezultāts beigās ir tāds samocīts un visai nosacīti baudāms..
Varbūt idejas par augstām, varbūt cilvēki nav pietiekami atsaucīgi, varbūt es neprotu pārliecināt, varbūt es negribu pārliecināt, varbūt tas viss un vēl daudz kas cits. Bet tas nekad nav par naudu vai citu resursu trūkumu. Manā gadījumā, tas vienmēr ir par cilvēkiem, par komunikāciju, par interesēm, dusmām, aizspriedumiem un neuzticēšanos. Tikai un vienīgi. Tāpēc man ir sajūta, ka viss, kas vajadzīgs, lai Latvija attīstītos, ir apmaksāt darbu visiem psihologiem, kas nu ir izmācīti, un sakārtot Latvijas iedzīvotāju iekšējās pasaules, atrisināt konfliktus, kas gruzd no 1948 gada, iemācīt sarunāties un sadarboties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru