Kad pirms braukšanas uz Zviedriju mēģināju kaut ko noskaidrot par studijām, visas sarunas vienmēr beidzās ar to, ka ERASMUS - tā ir bālīte visa semestra garumā. Turklāt mežonīga.
Nu jau esmu šeit pabijusi mēnesi. Balītes tiešām ir daudz. Saņemu jau atsauksmes no facebook bilžu galerijām, ka es te to vien daru kā izklaidējos. Un, ja bildes ir vienīgais veids, kā cilvēki kaut ko uzzina par to, ko te daru - tā tiešām izskatās. Lai cik neticami arī tas nebūtu, bet neviens nebildē mani, kad es tīru istabu, taisu ēst, sēžu autobusā, lekcijā vai lasītavā..
Bet nu labi - tad par balītēm!
Kā jau teicu, to ir daudz. Tā ir realitāte. Bez piepūles kādu var sameklēt katru vakaru, vai arī sarīkot to vienas stundas laikā. (Nu labi varbūt meksikāņu, nevis vāciešu stundas laikā.. ) Vari doties uz kādu no klubiem, vienkārši iedzert glāzi vīna "lielajā" hosteļa koptelpā, doties uz kādu no studentu viesnīcas ballītēm vai vienkārši kaut kur, jo kāds teica, ka tur būs jautri. Tā kā parasti no hosteļa vien mēs esam pieci cilvēki un vairāk, neko daudz jau mums nevajag, lai kaut kur justos kā tusiņā. Viss, kas man jādara, lai iekļūtu kādā pasākuma - jāiziet no savas istabas, un tad ne vienmēr, jo gadās, ka kāds apzinīgi visus apstaigā un personīgi uzaicina. Tāpēc uz jautājumu, kādi ir tavi vakara plāni, es nekad neatbildu. Šīs vietas prioritāte ir iespēja būt spontātai, pēdējā brīdi nolemt un doties, vai pārdomāt un ieritināties zem segas.
Bet ballītes ir nevis tāpēc, ka studenti neiet uz lekcijām. Nē - vienkārši dzīvojot četrus, piecus, desmit vai vairāk mēnešus prom no draugiem, radiem un paziņām, var nojūkties, ja to vien dari kā studē un sēdi skype. Nekāda elektroniska komunikācija nevar aizstāt dzīvus cilvēkus. Turklāt, ja esi jau visu nedēļu studējis, vai arī šodien jau esi bijis bibliotēkā kādas 7 - 10 stundas, ir sajūta, ka tas ir noziegums pret sevi turpināt mācīties arī nedēļas nogalē, pat tad, ja ir iekrājušies kādi darbi.
Pat tie, kas regulāri saka, ka viņiem tās ballītes jau ir par daudz, ka viņi nav tie, kas tusē katru dienu vai katru otro dienu, tāpat vismaz pāris reizes nedēļā pievienojas kādai ballītei. Vienkārši tāpēc, ka cilvēki negrib būt skumji, bēdīgi un vientuļi.
Tomēr zināma vientulība ir ERASMUS realitāte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru