Lapas

piektdiena, 2010. gada 3. decembris

Domāšana

Šī nu ir tā nodarbē, ko ārēji visvairāk var uzskatīt par aktīvu nekā darīšanu. Tu vienkārši ej vai pat sēdi un domā. ..viens vai viena, kafejnīcā kopā ar domubiedriem, kašķīgiem kaimiņiem vai kolēģiem. Tomēr tieši pēc domāšanas es jūtos visvairāk nogurusi. Un kaut kā sanācis, ka tieši to es daru visvairāk. Nevarētu pat teikt, ka ļoti produktīvi un man rastos daudz ģeniālu domu un ideju, ko vēlāk realizēt vai kā citādi likt lietā.


Neatceros, vai esmu te jau rakstījusi, kā sākās mana vēlme mācīties darīt neko. Piedodiet, ja atkārtošos.
Tas viss sākās tāpēc, ka man ļoti bija iepaticies strādāt. Tik ļoti, ka pa visam reti darīju kaut ko citu. Man taču bija tik interesantas darba vietas! Katrs students varētu par ko tādu tikai sapņot. LTV sižetu veidošana raidījumā "Abi labi", darbs ar projektiem un jauniešiem biedrībā "Papardes zieds" un tad vēl laiku pa laikam šis un tas. Nu jā, es iedzīvojos diezgan pamatīgā darbaholismā. Latvieši gan to sauc par darba tikumu. :) Un tā es pieliku punktu darbam svētdienās. Vēlāk arī internetam. Bet tas nepalīdzēja, jo es turpināju DOMĀT par darbu.

Un te nu seko visas gudrās filmas, grāmats un citi avoti, kas stāsta par meditāciju, savu domu kontroli utt. Es to visu vēl nesaprotu un nepiekopju. Es saprotu, ka fiziskām aktivitātēm ir jābūt līdzsvarā ar domāšanas aktivitātēm. Kaut kad bērnībā tā bija, kad vasarās vismaz trīs reizes dienā gāju peldēties neatkarīgi no laika apstākļiem un trīs reizes nedēļā gāju uz deju trenniņiem. Vēlāk tās kaut kā sāka šķist liekas nodarbes.. (Varbūt to bija domājis Kestners, apgalvojot, ka cilvēkiem visu mūžu ir jābūt kā bērnam. Bet laikam jau ne.)

Un te man ir jāsaka paldies Mārītei. Viņa mani uzaicināja iemēģināt slēpošanu. Paldies, Lūzumpunktam, kuri rīko pilsētas medības un piedāvā augsto virvju programmas. Paldies, Lāsmai, kas iesēdināja mani laivā. Paldies, man pašai, ka atradu iespēju atkal dejot.

Šo rakstu, jo, protams, šonedēļ neesmu darījusi itin neko no tā visa.  Tieši tāpēc šajā piektdienā jūtos nogurusi daudz vairāk. Un pastaigas pa veikaliem, naudas tērēšana, sēdēšana kafejnīcās, žurnālu lasīšana situāciju neuzlabo. Tāpēc tagad lasīšu žurnālu.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru