Reiz mani ievilināt virtuvē bija neiespējamā misija. Ja es uzsildīju kāda pagatavotu ēdienu, tas jau bija daudz. Bet nu jau tas ir tālā pagātnē. Man tur iepatikās brīdī, kad sapratu - virtuvē nav jāsvīst vaigu sviedros, bet var arī ar vieglu roku, izdomu un radošumu pagatavot ko baudāmu.
Visvairāk mani iepriecina tieši kaut kā jauna meklēšana. Mācīšanās ir tas, kas vienmēr spējis mani aizraut. Un virtuvē ir neierobežotas iespējas. Te pāris blogeri, no kuriem mācos:
Nu jau Signei Meirānei ir arī žurnāls, grāmata un krietns pielūdzēju pulks. Sākotnēji šajā lapā nespēju orientēties un atrast vajadzīgo. Taču google mani vienmēr tur ieveda, kad nespēju atšifrēt kādu sastāvdaļu itālijā iegādātās pavārgrāmatas lapaspusēs. Tur ir skaidrojumi teju visam - kas ir un kā izskatās šalotes, rozmarīns, timiāns, saldie kartupeļi utt. Iesācējam virtuvē tā ir ļoti noderīga informācija.
Bet nu jau esmu iecienījusi un pārbaudījusi daudzas receptes. Pēdējais atklājums - arbūza, tomātu un mocarellas salāti. Vienkārši, svaigi, vasarīgi un pārsteidzši gardi.
Šo lapu, kopā ar vēl pāris citām, atradu žurnālā Ir. Man patīk vienkāršība un aizrautība kādā autors runā par ēdienu. Tieši no viņa iedvesmojos pirmo reizi uzcept kūku. Tādu īstu, nevis lielveikalā iegādātu miltu maisījuma paciņu. Šokolādes, plūmju un ruma kūku. Vēl gaidu brīdi, kad saņemšos un uzvārīšu ugunskura zupu.
Šeit ir daudz labu recepšu un galvenais, precīzi aprakstīti. Te es atklāju mafinus.
Vislieliskākā viņu īpašība - tos pagatavot ir vienkārši. Bet, protams, var arī tā nedaudz piņķerīgāk un interesantāk. Piemēram. šī rabarberu mafinu recepte ir tāda, ko noteikti gribu atkārtot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru