Ir dienas, nedēļas, mēneši, kad vari kā vāveres ritenī skriet, rosīties, priecāties un dusmoties. Bet ir dienas (un cerams ne ilgāk par vienu), kad ir sajūta - kāpēc vispār kaut ko darīt..
Tev ir saraksts ar darāmajām lietām. Tev ir saraksts ar lietām, ko visu citu tu gribētu darīt. Tu zini, ka vajag tikai sākt darīt un būs jau labi. Bet tu nesāc. Tu guli gultā, skaties TV vai bezmērķīgi klīsti pa netu.. Esi īgns, neapmierināts un pat skaidri nespēj formulēt, kāpēc tā jūties. Un tad vēl tu dusmojies uz sevi par to, ka tagad esi īgns, nevis vienkārši atpūties.
Tomēr es zinu, ka tas pāries. Es parasti sevi jau nākamajā dienā izrauju no gultas vai mājas. Un kad esi ārā no mājas, visvairāk par visu iedvesmo citi cilvēki, kas rosās.
Šodien man ir prieks par to, ka top raidījums "Intelekta attīstība". Par ideju. Par to, ka aizvien vairāk cilvēki atsaucas uz aicinājumu domāt par jauniešiem. Kas dažus gadus atpakaļ rakstot jaunatnes likumu un arī šovasar strādājot pie projekta "Pirmā reize" likās pilnīgi neiespējami. Tāda milzīga vientulības sajūta bija. Bet nu jau domāju, ka esam sadzirdēti. Vēl kāds, kuram turklāt ir vairāk resursu, ir pievērsies šai problēmai. Lai izdodas!
Arī es rosos. Meliorācijas sistēmas atjaunošanas projekts manam ciemam būs. Arī ar studijām tieku veiksmīgi galā. Un vēl esmu sākusi fotografēšanas sesijas. Vakar fotografēju zaļo krāsu Rīgā. Bija izaicinoši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru