Dzīves vietas izvēlei es nepieliku pat nelielas pūles. Maijā un jūnijā, kad teorētiski to vajadzēja darīt, biju pārāk aizņemta ar privāto dzīvi un sesiju Vidzemes augstskolā. Tā nu es tiku pie Karldstad City Hostel, ko man piedāvāja un neatteicos.
Kad mani brīdināja, ka istaba būs maziņa, es kaut kā nesapratu, cik maziņa.. Tā tiešām ir ļoti, ļoti maziņa. Ir jau smuki - svaigs remonts, mēbeles un bilde ar kuģīti, tomēr divām sievietēm te ir par šauru. Vannas istabu, es jums vispār nevaru apraksīt. Tā ir izmēros kā padomju dzīvokļu tualete, kurā vēl ir iemontēta izlietne un duša. Kā? To vienkārši jāredz. Bet nu labāk tā, nekā kopīga vannasistaba ar visiem iedzīvotājiem.. Kopīgas mums ir divas virtuves, drēbju mazgājamā telpa (ir arī veļas žāvētājs - citādi jau pie sausām drēbēm šais šaurajās telpās laikam nemaz nevar tikt) un atpūtas telpa, kas ir apvienota ar reģistratūru - arī salīdzinoši maziņa.
Tomēr atrašanās vieta ir perfekta - pats centrs. Divi soļi līdz diviem lieliem iepirkšanās centriem, četri līdz autobusa pieturai un augstskolu un vēl daži līdz lielam pārtikas veikalam. Tik tuvu viss man nav bijis nekad. Te ir ļoti daudz skaitu ķieģeļu ēku, upe, ezers, parki, soliņi, puķes (kurās gan parāda tuvojušos rudeni), dizaina veikaliņi, kafejnīcas, restorāni, bāri, kino, McDonalds, Hesburgers, SubWay utt.. Man arī vēl nav bijušas nevienā veikalā problēmas ar kādu no kredītkartēm, kas priecē, jo skaidras naudas man nav daudz.
Šodien paspēju izstaigāt arī vietējo mākslas muzeju. Uzrunāja gobelēni. Tik skaistus un elegantus man vēl bija izdevies apskatīt. Būtu es Latvijā, visticamāk kādu nopirktu un tad dotos ik vakaru ēst pie radiem.. Ir sajūta, ka šī vieta man būs piemērota. Varēšu doties garās, skaistās pastaigās, sēdēt un filozofēt un vienkārši atvilkt elpu pēc ierastā dzīves ritma. Kaut kā Latvijā man parasti izdodās nospiest gāzes pedāli un aizmirst par bremzēm, iespēju piestāt un vienkārši paskatīties ārā pa logu. Šeit, es ceru, man to izdosies izdarīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru