Es priecājos, ka referendums par latviešu valodu valsts finansētās skolās izgāzās.

1. Tāpēc, ka manā uztverē šis referendums veicināja šķelšanos Latvijas iedzīvotāju vidū. Ļoti skaidri redzēju, ka šādā veidā, tas tikai veicinās to, ka krievvalodīgie jaunieši būs agresīvi noskaņoti pret Latviju un latviešiem. Naida kurināšana un nekas vairāk.

2. Ja Krievija maksātu par šo jauniešu izglītību, visticamāk tā ietekmētu arī mācību saturu un krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem dotu ziņojumu - Latvijas neatkarība ir tā, kas traucē jums normāli dzīvot un vēl neskaitāmas citas muļķības. Iedomājieties, cik lieliski būtu, ja krievvalodīgi Krievijas medijiem stāstītu, cik lieliski ir dzīvot Latvijā, baudīt sociālās un drošības garantijas, būt ES un justies kā cilvēkam, kurš drīkst izteikties un piedalīties valsts veidošanā utt. Es prognozēju, pirmkārt, tūrisma pieaugumu.

Šodien uz Oligarhu kapu svētkiem

Es iešu, jo

..ticu, ka kaut ko var panākt tikai mainot sevi

..es zinu, ka arī es ne vienmēr paņemu čeku un visās situācijās rīkojos tā, kā būtu jārīkojas, lai varētu droši teikt, ka esmu darījusi visu, lai Latvijas budžets pildītos un mēs kopumā dzīvotu labāk

..es zinu, ka pat tad, kad pieņemu pareizos lēmumus, tas ir grūti. Bet es gribu to darīt. 

..Gribu maksāt par sabiedriskā transporta biļeti gan Rīgā, gan Parīzē (savējie sapratīs ;) ), 

..gribu maksāt nodokļus un redzēt, ka no tiem ir labums ne tikai man, bet arī sociāli mazāk nodrošinātiem un pasargātiem cilvēkiem, gribu to uztvert kā ziedojumu, nevis sevis apzagšanu

..gribu balsot vēlēšanās atbildīgi, zinot kaut ko par katru deputātu sarakstā un ņemt to vērā balsošanas kabīnē.

Ja nu neko nezini par šo akciju, tad, lūk, ir info: http://www.draugiem.lv/izvadioligarhu/

Vai māksla var palīdzēt līdzās sadzīvot cilvēkiem, kas viens otru ir uzskatījuši par ienaidniekiem?

Es piektdienas vakarā kopā ar dažiem interesentiem, neskatoties un pavasara nogurumu un sesiju, satikos ar mākslas profesoru no Izraēlas - Davidu Vakšteinu. Viņš jau kopš astoņdesmitajiem gadiem papildus savai profesionālajai darbībai rosina mākslas izglītību Izraēlas nomales pilsētās, kur viņa izveidotajās gleznošanas komandās vasaras nometnē kopā darbojas arābu un ebreju jaunieši.  Nometnes dalībnieki ir vecumā no 8 līdz 16 gadiem. Kā Davids pats saka, tie ir bērni, kuri naktī nevarēs gulēt, ja zinās, ka rīt viņiem nebūs iespēja zīmēt. Tas ir vienīgais kritērijs pēc kura nometnei tiek atlasīti dalībnieki.

Lielā Talka Jāņupes karjerā

Esmu tikai dažas dienas Latvijā kopš Eirotripa, par ko sekos ieraksts kaut kad vēlāk. Šajās dienās paspēts jau ļoti daudz. Daudz emociju, pārsteigumu un foršu notikumu. Viens no tiem - Lielā talka Jāņupes karjerā.

Par to, kāpēc es esmu Latvijā

Man apkārt ir nemitīgas gaudas par to, ka cilvēki brauc prom no Latvijas. Tai pat laikā man ir skaidrs, ka es palikšu. Un zinu vēl vismaz desmit manus draugus, kas paliks.

Kāpēc es palikšu? Jo man šeit ir desmit draugi. :) Forši cilvēki, kurus gribas satikt vēl un vēl. Nauda, māja, mašīna man arī ir. Labi, vienmēr var gribēt vairāk un Vācija, Anglijā es arī dabūtu vairāk. Bet tas nav svarīgi. Jo es zinu, cik man vajag, un es zinu, ka tik vienmēr varēšu kaut kā nopelnīt. Neņems mani darbā, tirgošu saldējumu pludmalē un nopelnīšu pārtikai un kredītam. Ja grib, tad var.

Par to kā var daudz darīt un teju neko izdarīt

Tikko izlasīju par NORDEA biznesa skolu. Izskatās ļoti laba. Tikai man kaut kā nepamet sajūta, ka Latvijā ir saradušies neskaitāmi konsultati biznesa un citu jomu atbalstītāji, bet kaut kā pašu atbalstāmo īsti nav.. Šai skolai arī ir pagarināta pieteikšanās, kas noteikti nav tāpēc, ka būtu pieteikušies pārāk daudz dalībnieku. Varbūt lekotriem pašiem būtu jārada uzņēmumi, jārosās utt.

Man ir sajūta, ka arī es pati pēdējā laikā par daudz esmu stāstīusi citiem kā lietas darāmas. Laikam jau tāpēc man tagad duras (jā, tas ir sāpīgi) acīs šie neskaitāmie atbalsta pasākumi un pavisam nedaudzie reālie darītāji. Otrajiem aplausi no manas puses un izturība. Ceru, ka kādu dienu es sevi varēšu pieskaitīt jūsu pulciņā.

Pirmais solis uz ledus

Šodien aizgāju līdz 3 minūšu attālumā esošajam dīķim. TUR IR LEDUS! Turklāt gluds un skaists. Pretēji dažu prognozēm, ka būs krietna slapja sniega sega un dīķis tā īsti nebūs sasalis. Tā kā man ir tikai viena lāpsta un skatītāji bija pieci, nolēmu šķūrēšanu pārcelt uz Ziemassvētku pirmo dienu vai varbūt uz dienu pirms Ziemassvētkiem. Redzēs, ko kaimiņi teiks - varbūt nāks ciemos. :)

Pagaidām tur izskatās, kaut kā tā:

Rosīgas kopienas un nemierīgā es

sKur ir, tur rodas.
Tā īsumā varētu raksturot manas sajūtas, nokļūstot Britu padomes organizētajā semināru ciklā "Rosīgās kopienas". Esmu starp daudz cilvēkiem, kuriem ir idejas un, kas vēl svarīgāk, daudzi no viņiem vairākas pilnīgi trakas un reizēm šķietami neiespējamas lietas ir jau realizējuši. Es šai pasākumā domāju par to, kā janvāri forši darīt neko. Nu jā, es būšu bez darba un laikam jau mani nedaudz tas satrauc. Bet tas nekas, man jau ir gana garš saraksts ar vienkāršām un ļoti sarežģītām lietām, ko gribētos pamēģināt.