Lapas

ceturtdiena, 2011. gada 6. oktobris

Mirklis

Vienu rītu, dodoties uz autobusu, sastapu ielu muzikantu. Viņš spēlēja tango un tad vēl šo un to. Tai brīdī es sapratu, cik skaiti ir dzirdēt dzīvo mūziku, aizmirsu, kur dodos, un baudīju. Tomēr palika sajūta, ka šīs skaņas te īsti neiederas. Ielu muzikanti šai pilsētā nav ierasta parādība un tāpēc vēl jo vairāk šī satikšanās radīja pat nedaudz tādu kā svētku sajūtu.

Ielu muzikantiem ir maģisks spēks. Tie mani apstādina, aicina ieelpot gaisu, paskatīties aprkārt un pasmaidīt - vienalga vai tas notiek Rīgā, Parīzē, Lisabonā vai Karlstādē. Tāds mazo lietu prieks.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru