Šis ir stāsts par nekā darīšanu. Un ticiet - es un vēl daži tuvumā esoši cilvēki to dara visai jocīgā veidā. Nemitīgi rosoties, katru reizi, kad ieplānots vienkārši atpūsties un darīt neko - kaut kas tomēr notiek. Un varbūt labi vien ir, ka notiek.
sestdiena, 2012. gada 7. jūlijs
Zemenes ziemai
Tā nu ir sanācis, ka man dārzā aug zemenes. Biju apņēmusies apēst tās visas svaigas. Bet pāris dienas atpakaļ, ieraugot jauno ražu, sapratu, ka tas neizdosies. Tā nu sabēru visas traukā, piebēru nedaudz cukuru un sablenderēju. Tad ielēju trauciņā un biju jau gatava likt saldētavā. Un tad apstājos un padomāju. Kur es ziemas vidū likšu veselu litru ar zemeņu mērci vienā reizē? Mazāku trauciņu īsti nav.. Un tad es atcerējos par savu spontāno pirkumu - silikona keksu trauciņiem. To izmērs ir precīzi tāds, ko varēšu vienā vai divās reizē apēst pie rīta putras, saldā ēdiena vai kā cita! Salēju visu mērci 12 porcijās un ieliku saldētavā. Šodien atlika vien noņemt formiņas un sabērt maisiņā.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru