Pamēģiniet apsēties un darīt pinīgi neko. Pamēģiniet paņemt trīs pilnīgi brīvas dienas no darba pēc ilgstošas intensīvas strādāšanas. Pamēģiniet vienu stundu pasēdēt saulītē un domāt par neko. Pilnīgi neko. Pamēģiniet darba dienas vidū izdzert tasi tējas prom no darba galda un vienkārši izbaudīt garšu.
Man visas šīs darbības parasti rada sen gaidītas idejas. Tieši tad, kad ilgstoši esmu bezcerīgi meklējusi kādu risinājumu un tad padevusies, nopūtusies un vienkārši atslēgusies no tā. Tai brīdī, kad vairs nedari, atpūties, aizmirsties, beidzot izelpo - viss atkal ir labi. Darbi, kuri sākuši kaitināt, sāk šķist pavisam normāli, ja ne iepriecinoši. Vismaz tajā brīdī vai īsi pēc tam, kad esi darījusi neko.
Cits jautājums ir par to, kā šo sajūtu saglabāt.
Mans pagaidu risinājums - tango. Ļauties, sekot, nedomāt - to man šobrīd māca šī deja. Tā ir improvizācija un 100% pāra deja, saspēle, rotaļa. Lūk, neliels uzskates materiāls.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru