Klusais janvāris

Jā, tieši kluss janvāris bija plānots. Tomēr es sapratu, ka es tā īsti klusa būt nemaz nemāku. Man miers janvārī nozīmēja:

• Māsas atbalstīšanu - ir brīži, kad būt kopā ar ģimeni ir svarīgāk kā viss pārējais.
• Pirmā studiju apļa realizēšanu - ideja, ko pavasarī aizguvu Zviedrijā. Es kopā ar vēl septiņiem draugiem teju divas stundas pavadīju runājoties par to kā veselīgi un lēti paēst. Turpināsim februārī un cerams arī pēc tam. Tēmu un lietu, ko vēl varētu paveikt veselīga un lēta uztura apgūšanai ir daudz. Noslēgumā plānoju izveidot mūsu pašu recepšu grāmatu, kur zem katras receptes būtu 'eksperta' kontakti.
• Studiju darbu rakstīšanu - Vidzemes augstskolā noslēdzās pirmais semestris. Tad nu lasīju, rakstīju, prezentēju utt.
• Dziesmu dziedāšanu darbīgajās kopienās un svecīšu aizdegšanu par godu barikādēm - pēdējo trīs apmācību dienu spilgtākais brīdis.
• Aktīvu rosīšanos, lai sakārtotu grāvju sistēmu tuvējā apkārtnē - kas zina varbūt es uzrakstīšu pirmo projektu Eiropas Savienībai. Protams ir konstatēti vairāki šķēršļi, bet kur tad nu bez tiem. Gan jau kaut kā tiksim galā. Pati esmu pārsteigta, ka šobrīd esmu ķērusies pie centrālās iedzīvotāju problēmas, nevis maziem jaukiem nieciņiem.

Tam visam pa vidu es biju arī uz dažām tango nodarbībām, pāris reizes ciemos pie piedzīvojumu organizācijas "Lūzumpunkts", pabiju Priekuļu peldbaseinā, pasēdēju ar Madaru kafejnīca, aizbraucu ciemos pie Evijas, aizgāju uz kino un droši viens sadarīju vēl kaut ko.

To visu uzrakstot, izskatās varen daudz. It kā nemaz nelīdzinās atpūtai. Tomēr tā bija. Man izdevās realizēt pašu svarīgāko - darīt to, ko tajā brīdī gribās. Un laikam jau man negribējās vienkārši gulēt.