Man jaunais gads ir sācies ar darba attiecību izbeigšanu. Draudzenes jau paspējušas mani nodēvēt par diplomētu bezdarbnieci. Droši vien kādu laiku saglabāšu šo statusu. Pirmkārt, es vēlos atpūsties un paveikt virkni lietu, otrkārt, man nav ne jausmas, kas notiek darba tirgū, un, treškārt, es ticu, ka pāris mēnešu laikā nepiedzīvošu bankrotu.
Izskatās, ka pirmā lieta, ko realizēšu no sava nesen aprakstītā plāna būs daudzu satikšana. Pēdējās vecā gada dienās un pirmajās jaunā gada dienās es jau esmu paspējusi satikt neticami daudz savu lielisko draugu un ģimenes locekļu! Ziemassvētki un dzimšanas dienas ir viena brīnišķīga lieta, ja par prioritāti tiek pasludināta kopā būšana.
Ļoti jau gribējās to sniegu nošķūrēt un slidas nopirkt, bet kaut kā nesanāca. Cerams, ka vēl šoziem paspēšu. Tikko pa radio kaut ko teica par plusiem.. Slapjdraņķis laikam jau nav labākais laiks sniega šķūrēšanai un slidošanai. Eh.
Šodien pati sev par pārsteigumu sapratu, ka esmu optimiste. (Tāpēc, ja nesanāks tā slidošana šogad, uztaisīšu kādu citu pasākumu tepat uz vietas.) Brīžiem liekas, ka pat tāda, kas citus mēdz kaitināt ar saviem stāstiem par to, ka būs jau labi... Bet es tiešām ticu, ja mēs paši darām, tad spējam savu dzīvi padarīt foršu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru