Erasmus posms ir noslēdzies un pat atsākušās studijas Valmierā. Tas nozīmē, ka ir laiks izdarīt secinājumus un izvērtēt, kā gāja un ko citreiz darītu atšķirīgi, vai ne?Īsumā bez ilgām pārdomām varu teikt, ka gāja labi un ieguvu daudz - gan akadēmiskai izaugsmei, gan sev kā personībai. Ieguvu jaunus draugus, straptautisku pieredzi, pašapziņu un visu pārējo, ko uzskaita šīs programmas aprakstos. Un tomēr ir pāris lietas, par kurām gribu pastāstīt vairāk.
"Erasmus students"
Līdz šim biju dzirdējusi pāris stāstus par Erasmus, bet godīgi sakot, kaut kā biju pagājusi garām sarunām, kas kultivē neticamu priekštatu par "Erasmus" studijām. Tā nu es visu studiju laiku Zviedrijā biju nedaudz apjukusi, kad man uzdeva neskaitāmus jautājumus par to, ko es daru un nedaru. Piemēram - vai tad es tiešām studēju? Erasmus taču esot tikai balīte. Vai arī - kāpēc es vispār esmu atbraukusi uz Zviedriju, ja nemeklēju neskaitāmas gadījuma rakstura attiecības? Tā bija viena no interesantākajām lietām - vērot, ko stereotipi dara ar mani un apkārtējiem. Kā cilvēki mēģina iekļauties vai tieši otrādi pilnīgi pretnostatīt sevi vispār pieņemtajiem priekštatiem par Erasmus studentiem. Galvenais secinājums - no sevis nekur neaizmuksi. Ja satraucies un pienākumus cel augstāk par atpūtu un izklaidēm mājās, tā būs arī visur citur.
I'm from Latvia
Nav jau gluži tā, ka neviens nezina, ka Latvija ir. Un patiesībā, mani tas pārlieku nesatrauca un nesadusmoja, ja cilvēki arī nezināja. Reizēm labāk ir nezināt, nekā zināt kaut ko pilnīgi absurdu. Daži mani iedēvēja par Latvijas vēstnieci. Un nekas jau neatliek kā stāstīt par Latviju, ja esi vienīgā latviete, ko viņš vai viņa ir satikuši. Jāpiekrīt vien sociologiem, ka mūsu identitātes mainās atkarībā no tā kādā vidē esam un visspēcīgākā ir tā, kas ir minoritāte esošajā sabiedrībā. Un Latvija starptautiskā vidē ir minoritāte. Tā mana latvietes identitāte pāris mēnešus bija spēcīgāka par pārējām. Tad nu varēju klausīties "savu" dīvaino mūziku uz austiņām, jo pārējiem tie vienkārši nesaprata. Savukārt es varēju iet pastaigāties, kad teju visa Eiropa kolektīvi skatījās un diskutēja par futbolu.
Mājas garša
Vienu dienu eju uz bibliotēku un skatos, ka viens no draugiem stāv pie kāpnēm un skatās nekurienē. Pieeju klāt un prasu, ko viņš dara. Izrādās, viņš vēro putnus. Zviedrijā, kad ārā ir mīnus daži grādi un visi putni ir kaut kur dienvidos. Viņš ir no Nigērijas un putni ir viņa mājas garša. Lai arī daba Zviedrijā nav ļoti atšķirīga no Latvijas, tas bija jocīgi izjust, cik ļoti pietrūkst Latvijas pārtikas, kafejnīcu, mežu, ezeru, žurnālu, valodas un visa cita. To var izjust tikai tad, kad esi prom. Un var jau teikt, ka tie visi ir nieki, bet.. tie vienkārši palīdz justies labi.
Dzīves gudrība
Šajā sadālā patiesībā nevēlos izpausties. Vien teikt, ka man bija lieliska iespēja sastapt vairākus lieliskus cilvēkus, kas ļāva uz pasauli paskatīties vēl pāries veidos. Man bija laiks pabūbt vienai un darīt to, kas man patīk vislabāk - domāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru