Tā nu ir sanācis, ka jau ilgāku laiku vienkārši klausījos to, kas skanēja pa radio, vai ko kāds bija fonā ieslēdzis. Ja vien mani tas nekaitināja un bija plus, mīnuss kvalitatīvs, es biju apmierināta. Tad vienu dienu mājās biju viena un radio mūzika neatbilda noskaņojumam. Gribēju kaut ko tādu, kas tieši tajā brīdī sarunātos ar mani. Un.. es nevarēju to atrast. 21. gadsimtā, kad atrodams ir viss, es neatradu apsolūti neko.
Tā es sāku veidot savu dziesmu top 50. Taču tas ir viens neticami ilgs un piņķerīgs uzdevums. Kā parasti - grūtākais ir sākt. Dziesmu autorus savā paviršajā klausīšanās režīmā es, protams, nebiju iegaumējusi un pat ja spēju nodungot /klusībā/ kādu sev tīkamu melodiju, tad atrast nespēju. Zināju vien vidusskolas laika izpildītājus, taču tikai no tiem tīkamo dziesmu sarakstu izveidot nesanāca un negribējās ar'.
Un tad es sāku pamanīt, ka cilvēki man apkārt daudz runā par mūziku. Teju visi žurnāli, ko ikdienā lasu, raksta ne tikai par lūpukrāsām un politiku, bet arī mūziku. Draugi sociālajos medijos ik palaikam publisko vai iesaka tīkamus mūzikas ierakstus un video. Tā lēnām esmu atradusi sev tīkamus ierakstus.
Taču palika vēl viena problēma. Kā visu šo jaunatklāto mūziku uzkrāt un sakārtot? Īsu brīdi ar sajūsmu lietoju Spotify - bet LV šis serviss nav pieejams. Tā nu šobrīd esmu palikusi pie klasiskajiem diskiem, ko klausos mašīnā, youtube atskaņošanas sarakstiem un mp3 failiem.
Kārtības vēl nav ne manā galvā, ne mūzikas krātuvē. Bet es vismaz zinu, ka skaista mūzika, kas rosina mani domāt un rīkoties ir Sigur Ros. Kārlis Kazāks un Alise Joste lieliski uzrunā mierīgos vakaros un brīvdienās. Albums Viegli noder brīžos, kad dzīvē vajadzīgs papildu optimisms, bet Pelbo ir lielisks enerģijas lādiņs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru