Šis ir stāsts par nekā darīšanu. Un ticiet - es un vēl daži tuvumā esoši cilvēki to dara visai jocīgā veidā. Nemitīgi rosoties, katru reizi, kad ieplānots vienkārši atpūsties un darīt neko - kaut kas tomēr notiek. Un varbūt labi vien ir, ka notiek.
Ir dienas, kad mani dzimst domas, ko negribu ierāmēt skaistās rindkopās un sakārtot loģiskā secībā. Šī ir viena no tādām.
Tomēr kaut ko piefiksēt vēlme radās. Tā nu tapa šī A4 lapa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru