Es katru nedēļu dodos no Rīgas uz Valmieru un tēja ir neatņemama sastāvdaļa gan brauciena laikā, gan īsajās pauzēs starp lekcijām. Taču Tērbates ielas ViA ēkā nav kafejnīcas, bet karstu ūdeni tējai var dabūt par 0,03 LVL. Man vajadzēja tējas maisiņus un krūzi.
Mājās bija metāla termo krūze, bet to bija ļoti neērti pārvietot, turklāt to nevar ietilpināt mašīnas krūzīšu turētājā.
Tā nu es katru nedēļu pirku Statoil tējas un ViA dzēru tad no plasmasas glāzītēm, tad pasniedzēju krūzītēm. Vienu dienu sapratu, ka mašīnā ir ļoti daudz Statoil papīra krūzītes, kurām nav ne vainas. Tikai piesalis tējas maisiņš. :) Un šīs krūzīšu kaudzes izmešana man likās ne pārāk draudzīga dabai. Nolēmu, ka pamēģināšu, cik reizes patiesībā var lietot šo pašu krūzīti, kas ir viegla un kurai uz sieniņām nepaliek tējas nosēdumi. Kāpēc tā, es īsti nezinu.
Eksperiments sācies!
1. lietošanas reize: Krūzīti nopirku kopā ar tēju 11. martā.
2. lietošanas reize: Pēc pāris stundām ViA uztaisīju vēl vienu zaļo tēju.
3. lietošanas reize: 12. martā Mellenē vēl viena zaļā tēja. Un tad es piedzīvoju avāriju, kurā krūzīte nedaudz salocījās, bet ir lietojama un tai nav ne vainas.
Turpinājums sekos.
PS. Eksperimentu veicu brīvprātīgi un Statoil to neapmaksā. Taču, ja kādam ir vēlme, droši rakstiet. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru