Šī ir pirmā grāmata par tango, ko esmu turējusi rokās. Sāku to lasīt bez īpašām ekspektācijām. Pakavēties pie domām par tango ārpus nodarbību un milongu laika jau pats par sevi šķita gana saistoši.
Un grāmata precīzi atbilda manām vajadzībām. Tā ļāva atgriezties Buenosairesas deju zālēs un mazliet dziļāk ielūkoties tur notiekošajā, iepazīties ar dažiem košiem, pat arhitipiskiem personāžiem un viņu attiecībām. Skaudrāk apzināties nerakstītos, bet tik ļoti nepārkāpjamos vakara noteikumus. Sajust ilgas, bailes no atraidījuma un kļūdām, svētlaimi pēc vienkārši skaista, virs zemes paceļoša tango valša.
Iespējams, kādam šī grāmata palīdzētu saparast, ko šie neskaitāmie cilvēki ir atraduši tango. Kāpēc viņi ir gatavi atteikties no miega stundām, jaungada ballītēm draugu lokā un iztērēt lielas naudas summas nodarbībām, kurpēm, festivāliem, aksesuāriem, braucieniem uz Argentīnu. Bet varbūt arī nē. Aprakstītās attiecības, emocijas, brīvības un atkarības sajūta visticamāk ir uztverama un saprotama daudz košāk tajā brīdī, kad kaut mazu kumosu esi jau pagaršojusi/is.
Autore pavisam maigi pieskārās arī tango vidē nokaitētam konfliktam starp Argentīnas tango un to tango, ko Eiropā dēvē par tango nuevo un ļoti iecienījuši daudzās deju zālēs. To, cik tēma ir karsta, sapratu Argentīnā. Iespējams 90tajos kāds tik ļoti varēja iekarst par latviešu valodas jautājumiem, bet varbūt arī nē. Grāmatā lasītājiem tiek parādīta pareizā atbilde uz jautājumu par Piacollas (A.Piazzolla) mūziku (kas ir klausāma, bet ne dejojama) un pielikts punkts šai tēmai. Kas zina, varbūt reiz atradīšu plašāku iztirzājumu citur.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru