Lielā Talka Jāņupes karjerā

Esmu tikai dažas dienas Latvijā kopš Eirotripa, par ko sekos ieraksts kaut kad vēlāk. Šajās dienās paspēts jau ļoti daudz. Daudz emociju, pārsteigumu un foršu notikumu. Viens no tiem - Lielā talka Jāņupes karjerā.





Es īsi pirms braukšanas prom, aizsūtīju vēstuli pašvaldībai ar jautājumu, vai un kas organizēs Jāņupē Lielo talku. Atbilde bija - neviens un vai vispār kaut ko vajag tīrīt. Es nevis sadusmojos - jo tīrīt ir vairāk kā vajag - bet pastāstīju par manuprāt piesārņotākajiem objektiem. Tā kā dzīvoju Pierīgā un vēl mazdārziņu rajonā, kurā nav sakārtota atkritumu izvešana, mēsli ir visur un daudz. Kaudzēm. Krājušies jau gadu desmitiem. Pirms braukšanas prom vienojāmies par karjera sakopšanu. Kad atgriezos, izrādījās, ka pašvaldība ir mobilizējusi vēl vairāku kooperatīvu (mazdārziņu "apvienības") vadītājus un manas vienas karjeras talkas vietā notiek vairākas. Šobrīd man nav ne jausmas, cik tieši un kas ir padarīts. Viss, kas bija vajadzīgs - viens e-pasts.

Es biju gatava, ka talkas dienā būšu viena, bet mēs bijām 19 un vēl svētdien kopā ar māsas meitu un viņas puisi turpinājām. Kopā savācām ap 300 maisiem. Apkārtne kļuva pievilcīga. Tomēr mēs visu laiku runājām par to, ko darīt tālāk un tas iedvesmoja vēl vairāk. Man ir kontakti ar blakus kooperatīva cilvēkiem, man ir kontakti ar pašvaldību (starpcitu arī viņi bija atbraukuši un runāja par to, ka vajag uzstādīt vismaz konteineri), tāpēc es ticu, ka vajag tikai sākt darīt, lai viss notiktu.

 Bet tas, ko izdarīju es - aizsūtīju vienu e-pastu un biju klāt lielajā talkā. Neko vairāk. Un tas viss aiz neko darīt. To nu man nozīmē tā nekā darīšana.