Lapas

svētdiena, 2011. gada 6. novembris

Pirmais kurss nokārtots!

Šoreiz īsi pastāstīšu par to, kā šiet tiek vērtēti studenti un kāpēc man tas patīk.

Es vairākas reizes lasīju trīs rindiņas universitātes mājas lapā par vērtēšanas sistēmu un katru reizi domāju, ka kaut ko es neesmu sapratusi. Tur ir rakstīts, ka par katru darbu un kursu kopumā ir iespējams saņemt vienu no trīs vērtējumiem - nokārtots ar izcilību, nokrātots vai nenokārtots.

No vienas puses šķiet, ka šāda sistēma neļauj pilnvērtīgi novērtēt veikumu un saprast, kā tad ir gājis. Taču pāris dienas atpakaļ es sapratu, ka šīs trīs kategorijas ir vienīgās, kas dzīvē un darba vidē ir svarīgas. Vai nu tu uzdoto paveic, vai nepaveic. Bet, ja regulāri darbu veic ar izcilību, vari cerēt uz algas pielikumu vai jaunu amatu. Un tas arī viss. Neviens neanalizē - šo tu paveici uz seši, šo uz pieci, bet šo uz astoņi. Kāda starpība. Tā vietā tev drīzāk pateiks, ka nākošreiz to un to dari citādāk, vai no dažām lietām turēs tevi pa gabalu.

Un šeit es gribu pastāstīt par otru lietu, kas man ļoti patīk. Reizēm ar to var sastapties arī Latvijas augstskolās, bet diemžēl reti. Par katru darbu es saņēmu komentārus - ko nākošreiz darīt atšķirīgi, kam nepievērsu pietiekamu uzmanību un ko paveicu labi. Man visvarīgāk pat bija dzirdēt, ko paveicu labi - tas man palīdzēja saprast, ko saprotu. :) Un pirmos divus lielākoties jau zināju.

Turklāt šo atgriezenisko saiti es saņēmu ne tikai no pasniedzējiem, bet arī kursa biedriem. Mums katram bija uzdevums prezentēt cita darbu, pastāstot, kas tajā ir vērtīgs un kas uzlabojams. Nekādas sava darba prezentēšanas - vien komentāri par to, vai otrs visu sapratis pareizi un kam no visa teiktā piekrītu vai nē. Un šis likās daudz interesantāk nekā skatīties, kā cilvēki stāsta paši par savu darbu. Turklāt visu kursa biedru darbus es saņēmu jau nedēļu pirms to apspriešanas klātienē, lai izlasītu. Atgādinu, ka esam tikai pieci, līdz ar to tas bija viegli izdarāms.

Kopumā rodas sajūta, ka laiks tiek veltīts netikai darīšanai, bet arī vērtēšanai, kas, manuprāt, mācību procesā ir būtiska. Manuprāt, cilvēki visbiežāk nemācās no savām kļūdām, jo tās nezina vai neizprot. Šī pieredze man ļāva saprast ko vairāk par savām zināšanām un prasmēm.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru