Kad šodien sēdēju un klausījos, kā gluži ikdienišķi, it kā tikai vēl viens skaists notikums dzīvē būtu pagājis, viens no Olimpisko spēļu komunikācijas aktivitāšu organizatoriem - Sems Luiss - stāsta par padarīto, es domāju par izaicinājumiem un uzdrošināšanos.
Turklāt, lai to visu organizētu un realizētu, šai komandā bija daudz vairāk kā viens drosmīgais. Man bija cilvēciski forši dzirdēt, kā S. Luiss priecājas par vides reklāmu, kura ir izdevusies identiska iecerētajam projektam, ka spēļu halles ir dizainiski saskaņotas ar kopējo vizuālo identitāti, tāpat kā biļetes, puķu dobes Londonas un Anglijas vidē. Man ir sajūta, ka tas prieks ir tik ilglaicīgs arī par katru šo niansi tieši tāpēc, ka projekts ir bijis nevis vienkārši izaicinoš, bet ļoti izaicinošs un prasme riskēt ir bijusi līdzās ik brīdi.
Es nebiju vienīgā, kas aizdomājās par šo tēmu. Pasākuma izskaņā Semam jautāja - vai viņu vispēr vēl kaut kas interesē pēc šī projekta noslēgšanās, vai kaut kas vispār viņam vēl var būt izaicinošs. Un jā, viņš ir atradis savus nākošos izaicinājumus. Šķiet, tā ir viņa centrālā panākumu atslēga. Tāda bruņinieku drosme un pašaizliedzība.
Tāpat no angļiem un S. Luisa noteikti var mācieties kā skaisti pastāstīt par saviem panākumiem un ar cieņu atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem. Tieši, bez agresijas un netaisnojoties.
Tiem, kuri grib zināt vairākpar komunikācijas aktivitātēm Olimpisko spēļu laikā, to var izlasīt McCann blogā:
http://bit.ly/Ryz1p0
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru